Ik gadu pavasarī mēs piedzīvojam brīnumu, kad sniegs lēnām izkūst un daba sāk mosties. Saules stari apspīd un sasilda zāles stiebros tupošā citrontauriņa mikroskopiskās zvīņas. Šīs tauriņš tāpat kā acainais raibenis, jāņogu raibenis, nātru raibenis un lielais nātru raibenis ir pamanāms un sāk lidot ļoti agrā pavasarī, jo pārziemo pieauguša īpatņa stadijā. Par šo faktu latviešu tautas folklorā ir dažādi ticējumi, piemēram:
"Kad pavasarī pirmo taureni redz dzeltenu, tad būs karsta vasara, ja ierauga baltu, tad būs mīlīga vasara, bet ja ierauga tumšu taureni, tad būs lietaina vasara". "Ja pavasarī pirmo tauriņu ierauga raibu, tad tai gadā būs raiba dzīve, ja gaišu, tad laba, ja tumšu - grūta; bet ja divus gaišus kopā , tad tajā gadā būs kāzas, un ja abus melnus - bēres". Ne tikai tauriņi mostas agri pavasarī, bet arī kukaiņi, zirnekļi, gliemji, augi, abinieki, dzīvnieki u.c. organismi. Nedaudz tālāk uz zāles stiebra sēdošais smecernieks, gatavojoties lidojumam, paceļ citos hitīna spārnus un izloka apakšā ielocītos plēvveida apakšspārnus. Apkārt paveras rosīga idille. Acīgās mednieces spāres vēro apkārtni no saviem posteņiem, dzeltenā celmmuša ir noķērusi lapgrauzi, aveņu astainītis veikli ar savu snuķīti meklē nektāru kārkla ziedā. Pavasaris ir arī laiks, kad nodrošināt sugas turpmāku pastāvēšanu, kā redzams, veidi kā to dara kukaiņi vai abinieki atšķiras.
Pirmajos pavasara mēnešos, gaiss brīžam smaržo savādāk, tas ir kļuvis svaigāks un aromātiskāks. Medaini smaržo pirmie pieneņu ziedi, maigu akcentu piedod arī gaišpelēko, pūkaino kārklu ziedi. Ejot uz priekšu, mežā, iemirdzas pasteļtoņos klātie zilo vizbuļu lauki, mitrākās vietās saulē rotājās purva pureņu dzeltenie ziedi, bet starp dzelzceļa malas akmeņiem spraucas kosu jaunie dzinumi. Purvā mostas arī kukaiņēdājs augs – rasene, kas uz savu lapu dziedzermatiņiem gaida nolaižamies savu pirmo medījumu. Maijā, iestājoties siltākam laikam, mežmalā savu krāšņumu demonstrē īpaši aizsargājamā augu sugu – dzeltenā dzegužkurpīte.
Izstādes mērķis ir pievērst skatītāju uzmanību pārsteidzošajai, noslēpumainajai un smalkajai makro pasaulei, vienlaicīgi stāstot par dabas vērtībām, pavasarī notiekošajiem procesiem un dažādu organismu mijiedarbību. Fotoattēli ir uzņemti laika posmā no 2017. – 2023. gadam.
Pēc aprēķiniem Latvijā ir zināmas ap ~ 12 300 kukaiņu sugu (prognozētais skaits varētu būt lielāks ~ 14. tūk.), ap 1830 augu sugu, ap 450 zirnekļu sugu un tikai 13 abinieku sugas. Mūsdienās abinieki pasaulē ir viena no visvairāk apdraudētām dzīvnieku klasēm. Visos pasaules reģionos ir konstatēta īpatņu skaita samazināšanās vai pilnīga izzušana. Abinieku izmiršanas cēloņi ir dažādi – biotopu pārveidošana, klimata izmaiņas, ūdenstilpņu piesārņošana, slimības u.c. Daudz tiek runāts arī par "bišu krīzi". Eiropā ir novērtēts, ka apmēram 30% no bišu un tauriņu sugām samazinās, visdrīzāk intensīvās lauksaimniecības dēļ. Bites un citi kukaiņi apputeksnētāji ir svarīgi ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai.
Apputeksnētāju skaita samazināšanās nozīmētu, ka daudzu augu sugu izplatība varētu samazināties vai pat izzust kopā ar organismiem, kas no tiem tiešā vai netiešā veidā ir atkarīgi.